ES programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” ietvaros biedrība „Siguldas Alternatīvā izglītība” sadarbībā ar biedrību “Cerību Spārni” īsteno  Stratēģisko Eiropas brīvprātīgā darba projektu „EVS 4 sustainable life”, kurā  brīvprātīgā darba pienākumus veic 24 gadus jaunā un enerģiskā Karolina Kozioł no Polijas.  Jāsaka, ka  dzīvošana ārvalstīs viņai nav sveša. Pirms ierašanās Latvijā, Karolina strādāja vasaras deju nometnē Amerikas Savienotajās valstīs, pirms tam veica īstermiņa brīvprātīgo darbu Bulgārijā, bet studiju laikā izmantoja Erasmus+ sniegtās iespējas un vienu semestri studēja Spānijā. Lai uzzinātu vairāk par Karolinas motivāciju savu ilgtermiņa brīvprātīgo darbu  veikt biedrībā “Cerību Spārni”  un viņas iespaidiem par Latviju, lasiet interviju.

1.Kāda bija Tava motivācija pieteikties šim  projektam?

Šim projektam pieteicos, jo zināju, kādas iespējas tas sniedz. Vēlējos turpināt savu pilnveidi šādā virzienā, tāpēc pieņēmu lēmumu iesaistīties ilgtermiņa projektam „EVS 4 sustainable life. Pirms tam biju piedalījusies īstermiņa Eiropas Brīvprātīgā darba projektā Bulgārijā. Manuprāt, mūsdienās jauniešiem ir ļoti daudz iespēju iesaistīties dažādos brīvprātīgā darba projektos, bet Erasmus+  programmas projekti ir visatbilstošākie manām vērtībām un prioritātēm.

2. Ko Tev nozīmē brīvprātīgais darbs?

Ar brīvprātīgo darbu nodarbojos kopš vidusskolas laikiem, kad palīdzēju bērniem bērnudārzos un bāreņunamos. Šajā laikā manī ir izveidojusies izpratne par pieredzi un prieku, ko iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā dod. Esmu priecīga, kad redzu, ka spēju iepriecināt kā bērnus, tā pieaugušos. Reizēm, tās ir vienkāršas darbības, kas pozitīvi uzlādē gan mani, gan apkārt esošos cilvēkus. Šis prieks dod un saņemt arī ir tas, kas raksturo manu izpratni par brīvprātīgo darbu.

3. Kāpēc Tu izvēlējies šo projektu un pilsētu?

Manu lēmumu iesaistīties šajā projektā nenoteica ne valsts, ne pilsēta. Meklēju projektu, kas būtu saistīts ar manu izglītību. Esmu atbalsta persona, specializējusies darbā ar bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kaut arī ir pagājis laiks, kopš absolvēju studijas, tomēr interese par šo jomu saglabājās.   Tā kā man bija izglītība, bet nebija darba pieredze , nolēmu izmēģināt savus spēkus šadā virzienā.  Ar šī projekta palīdzību vēlējos saprast, vai šis ir darbs  mani iedvesmo.

4. Kādi ir Tavi uzdevumi “Cerību Spārnos”?

Mani pamatpienākumi  paredz asistēšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām radošajās darbnīcās un nodarbībās. Jāsaka, ka šo pienākumu veikšana sagādā man prieku un gandarījumu. Līdzdarbojos dažādās radošajās aktivitātēs ar bērniem un veidoju video par nodarbinātības iespējām un ražotonēm biedrībā.  

5. Kādas atšķirības un līdzības starp sociālo pakalpojumu sniegšanu Polijā un Latvijā Tu esi novērojusi?

Vēlos kaut varētu sniegt izsmeļošu priekšsatu par Polijas sociālā atbalsta sistēmu , bet diemžēl man šādu zināšanu nav. Jāsaka gan, ka šī projekta laikā esmu sākusi interesēties par Polijas sistēmu vairāk un sapratu, ka mums ir ļoti daudz dažādu fondu, kas vāc ziedojumus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Mērķis ir nodrošināt šo cilvēku iespēju socializēties un finansēt sociālos pakalpojumus un atbalstu: terapijas, radošās darbnīcas u.tml.  Mūsu valsts likumdošana un darba likums virzīts uz to, lai veicinātu šo cilvēku iekļaušanos esošajā darba tirgū.

6. Kādām īpašībām, Tavupārt, ir jāpiemīt brīvprātīgajam, kurš vēlas veikt brīvprātīgo darbu “Cerību Spārnos”?

Brīvprātīgajam, kurš vēlas darboties “Cerību Spārnos” jābūt atvērtam, ar lielu pacietību, pašiniciatīvu, sapratni, un radošumu.

7. Kādi ir Tavi iespaidi par Latviju?

Esmu bijusi Rīgā un Jūrmalā gan kā turiste, gan dodoties ciemos pie citiem brīvprātīgajiem. Esmu bijusi Alūksnē un Ogrē, kur man tika dota iespēja dalīties savā pieredzē par savu brīvprātīgā darba projektu. Mani priecē tas, ka visur, kur esmu bijusi,  ir tīra un nesabojāta daba.

8. Kādi ir Tavi secinājumi par latviešu metnalitāti?

Latvijā ierados taisnā ceļā no Amerikas Savienotajām valstīm, kur visapkārt valdīja troksnis un kņada. Latvieši, līdzīgi kā valsts, ir rezervēti un klusi, līdz brīdim, kad iepazīsti viņus tuvāk. Tad atklājas viņu draudzīgā daba. Biju ļoti pārsteigta par to, cik nopietni sargājiet savu kulūtru un valodu. Domāju, ka Polijai būtu jāmācās no jums.

9. Vai esi atklājusi kaut ko jaunu arī pati par sevi, kopš esi Latvijā?

Sapratu, ka vienīgais apstāklis, kas atrodas starp problēmu un cilvēka iespējām ir iniciatīvas trūkums. Nonācu pie atziņas, ka manu ideju realizēšana dzīvē- tā ir mana atbildība.

Projekts „ EVS 4 sustainable life” tika finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu.

Rakstīt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Komentēt