Search
  • Cerību Spārni

Mācības Somijā

No š. g. 11. līdz 14. februārī, Somijas pilsētā Tamperē norisinājās Eiropas Solidaritātes korpusa ( ESK) mācības “ESC Appitiser”*. Mācības organizēja Somijas Nacionālā izglītības Aģentūra ( Finnish National Agensy for Education) sadarbībā ar Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūru un programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” atbalstu. Arī biedrības “Cerību Spārni” un “Siguldas Alternatīvā izglītība” pārstāvei Alisei Akmentiņai bija iespēja šajās mācībās piedalīties. Šajā rakstā Alise vēlas sniegt nelielu ieskatu mācībās un padalīties ar tur gūtajām zināšanām un atziņām, kuras noderēs rakstot un īstenojot ESK brīvprātīgā darba vai citus šīs programmas projektus.


Kā jau nosaukums, iespējams, ļauj nojaust, mācības mērķis bija sniegt ieskatu šīs programmas darbībā un rosināt “apetīti”. Mielasts, tā teikt, būs jāsarūpē pašiem.

Manas intereses un šo mācību iemesls bija vienas programmas maiņa uz citu. Vēlējos saprast, kādus vējus šī protgammas ienes, kādus aiznes. Proti, programma, ko iepriekš pazinām, kā Erasmus+ EBD, turpmāk sauksies Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba vai solidaritātes projekti. Trešais virziens- prakse un darbs, Latvijā nav īstenojams likumdosanas dēļ. Ne tikai nosaukumi, bet arī saturs piedzīvojis zināmas izmaiņas. Ņemot vērā, ka biedrība īsteno brīvprātigā darbu projektus, šajā rakstā tiem pievērsīšu lielāku uzmanību. Tā pat, lasot šo rakstu, aicinu līdzdomāt par to, kā šī programma varētu ietekmēt mūsu vietējo kopienu dzīvi. Varbūt, ka kopā izdodas rast ideju lieliskam ESK projektam?!

Ko nozīmē “Eiropas Solidaritātes korupuss”?

Dzirdot nosaukumu “Eiropas Solidaritātes korpuss” , daudziem no mums vajadzīga kāda pārdomu minūte un tad jau var sākt kaut ko filosofēt. Un tomēr, tas ir pirmais ar ko būtu jātiek skaidrībā. ESK oficiālā definīcija skan šādi:”Eiropas Solidaritātes korpuss” (2018.-2020.) ir Eiropas Savienības programma, kuras mērķis ir veicināt solidaritāti, iesaistot organizācijas un jauniešus solidaritātes aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu.” Es sev to skaidroju, kā atbalsta sniegšanu ar mērķi veicinātu toleranci un vienlīdzīguma iespējas Eiropā. Jabšu, lai vienkāršāk, padalīšos ar video, kurā man liekas solidaritātes ideja labi nolasās ( links uz video: https://www.youtube.com/watch?v=tWXkX9axcWs). Tajā redzama, kā bērni atbalsta savu klasesbiedru, piepildot tā pusdienu kārbu ar ēdienu. Rezultātā, visi klasesbiedri ir paēduši, bet otrs ieguvums ir šādas laipnas rīcības pozitīvā ietekme uz katra iesaistītā indivīda personību. Tas ir arī aptuveni tas, kā es sev caur šo piemēru skaidroju solidaritātes jēdzienu, šo mācību laikā un man liekas, ka tālu no īstās definīcijas neesmu. Tā pat , uzrunāja video, kurā galvenā varone ir meitene, kas pati reiz bijusi bēgle, bet tagad Dānijā, veic iesaistījusies brīvprātīgā darba projektā,lai atbalstītu bēgļu iekļaušanos sabiedrībā ( links uz video: https://www.youtube.com/watch?v=3Pu2C8WTY8A)

Attiecīgi, brīvprātīgā darba aktivitātei ir jārisina kāda vietējās kopienas problēma/vajadzība, veicinot vienlīdzības un tolerances principu īstenošanu dzīvē. Vienlaicinīgi tai jāsekmē jaunieša ( brīvprātīgā) mācīšanās pieredze, kas vērsta uz personīgo, sociāli izglītojošo un profesionālo attīstību.

Kādiem jābūt ESK brīvprātīfā darba projektiem?

Mācību laikā aizdomājos par sev zināmiem Erasmus+ EBD projektiem, mēģinot saprast, cik lielā mērā tie atbilstu ESK vīzijai un mērķiem, ja to saturā mēs neko nemainītu. Necik tālu netiku, tāpēc turpināju ar domām par to, kas būtu jāmaina vai jāievieš? Liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka šī programma neatbalsta tādu aktivitātes formālās izglītības iestādēs vai projektus, kuros brīvprātīgais asistē. Tas, varētu teikt, arī ir būtiskākas izmaiņas, kas mums jāņem vērā, rakstot jaunos projektus. Jo līdz šim, brīvprātīgais lielā mērā pildīja audzinātāja asistenta lomu. Tā pat, vairākkārt uzmanība tika vērsta uz to, ka brīvprātīgais nedrīkst aizstāt darbinieku. Lai arī šī prasība nebija nekāds jaunums, radās iespaids, ka arī šajā programmā tam tiks pievērsta liela uzmanība.

Kas un kā var pieteikties šie projektiem?

Tā pat, kā EBD, arī šiem projektiem īstermiņa un ilgtermiņa projektiem var pieteikties jaunieši vecumā no 18- 30 gadiem. Patīkams jaunieviesums- projekti var būt arī vietāji. Tas nozīmē, ka arī vietējiem jauniešiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ, nevar vai nevēlas doties uz ārzemēm, varēs iesaistīties šajā aktivitātē. Ņemot vērā nepieciešamību pēc vietējo brīvprātīgo rokām, ļoti ceru, ka kā organizācijas, tā jaunieši iesaistīsies šādos projektos! Esmu pārliecināta par to pozitīvo ietekmi uz sabiedrību un katru iesaistīto indivīdu. Otrs brīvprātīgā darba veids ir- grupu. Tas dod iespēju jauniešu grupām ( kuru sastāvā ir vismaz 1/4 ārvalstnieku) īstenot ESK projektu. Mācību laikā tika doti piemēri, kur jaunieši sabrauc , lai atjaunotu kultūrvēsturisku piemnekli vasaras laikā vai veiktu citu aktivitāti, kurai ir ļoti konkrēts mērķis. Lai pieteiktos ESK projektam, nav nepieciešams meklēt nosūtošo organizāciju. Jaunietis vai organizācija var meklēt projektu vai brīvprātīgo ESK datu bāzē: https://europa.eu/youth/solidarity_lv. Atbalstošā (iepriekš- nosūtošā) organizācija tiek rekomendēta, bet nav obligāta. Tāds definējums kā “koordinējošā organizācija” ir pazudis, tās pašas funkcijas uzticot uzņemošajai organizācijai. Uzņemošā organizācija var īstenot Brīvprātīgā darba vai solidaritātes projektus ( informācija par projektu īstenošanu atrodama vadlīnījās: https://ec.europa.eu/youth/sites/youth/files/library/documents/european-solidarity-corps-guide-2019_en.pdf


“Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, kas atspoguļo vienīgi autora uzskatusun Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”


*Pieteikuma anketu šīm un citām mācībām iespējams atrast SALTO YOUTH lapā: www.salto-youth.net



Raksta autore: Alise Akmentiņa