Apmācības Spānijā

No š. g. 5.- 11. aprīlim mazā Malagas ( Spānija) piepilsētā notika Spānijas Nacionālās aģentūras organizētās mācības ““Coaching the Learning process for volunteers”­*, kurās iespēja piedalīties, biedrības “Cerību Spārni” un “ Siguldas Alternatīvā izglītība” pārstāvei Alisei Akmentiņai. Tā kā biedrība “Cerību Spārni” ir patstāvīgi sadarbojas ar brīvprātīgajiem un uzņem tos no dažādām Eiropas Savienības un ES kaimiņvalstīm, nepieciešamība pievērst uzmanību šim jautājumam aktualizējās. Mācības Alise piedalījās, jo vēlējās papildināt zināšanas un prasmes brīvprātīgo mentorēšanā, kā arī pilnveidot kā biedrības, tā brīvprātīgā darba projektu kvalitāti un iesaistīto personu izprastni par brīvprātīgā darba būtību. Šajā atskatā uz mācībām, Alise vēlas vērš uzmanību uz faktoriem, kas būtu jāņem vērā katram projektu koordinatoram, jaunatnes darbiniekam un mentoriem, kuru ik diena ir saistīta ar brīvprātīgo darbu.

Kādam jābūt labam mentoram?

Runājot par labu mentoru svarīga ir viņa, kā cilvēka, personība. Gan mācībās, gan atrodoties brīvprātīgo jauniešu vidē vairākkārt izskanēja ieteikums par mentoru izvēlēties kādu, kas ir gados vecāks par brīvprātīgo. Nozīme vecuma faktoram tiek pamatota ar vārdu “pieredze”, proti, ka gados vecāks mentors brīvprātīgo varēs atbalstīt apzinātāk- balstoties uz savām zināšanām un pieredzi. Savukārt, izvēloties mentoru, kas ir sasniedzis pensionēšanās vecumu, iespējams veicināt paaudžu dialogu un savsarpēju izpratni. Tomēr, tā kā pieredze ne vienmēr izsakāma gados, ne vienmēr gados vecāks mentors varēs nodrošināt to atbalstu, kas jaunietim nepieciešams. Vienam cilvēkam nevar būt visas pieredzes. Zināms, ka vislābāk otru var saprast tas, kurš pats šajās “kurpēs staigājis”. Dalībnieku starpā valdīja vienprātība par to, ka brīvprātīgā darba pieredze ir nenovērtējama pieredze, tāpēc nosūtošajām organizācijām vajadzētu pacensties jauniešus, kuri atgriežas no projektiem, piesaistīt un iesasitīt projektos, kā mentorus. Tā pat, iekļaušanās vai atrašanās eiropas brīvprātīgo jauniešu vidē uzreiz pēc paša projekta beigām, var atbalstīt arī mentora adaptāciju ( gadījumā, ja atgriešanās notikusi nesen).

Atriežoties pie mentora personības, jāsecina, ka spēja analizēt, apzināties un reflektēt savu pieredzi ir jābūt mentora pamatprasmju krājumā. Tādējādi, arī otra izpratne var veikties daudz labāk.

Drošas vides radīšanas projekta projekta sākumā

Mentora iesaistīšanās projektā vēlama vēl pirms tā īstenošanas un brīvprātīgā ierašanās. Šajā laikā mentoram vēlams pašam iepazīties un izprast projekta būtību, kā arī uzturēt patstāvīgu komunikāciju ar brīvprātīgo. Lai veicinātu vai, tā teikt , “izaicinātu” sevis vai otra iepazīšanu, mācību laikā tika izmantotas tādas metodes kā pastaigas, dalīšanās aforismu izpratnē esot divatā, intervijas divatā un trijatā ( kur dalībnieku lomas: intervētājs, intervējamais, vērotājs), stāstu stāstīšana ( story telling), aktivitātes, situāciju analīze u. tml. Šo aktivitāšu mērķim ir jābūt vērstam un sevis/otra izprašanu. Balstoties uz šīm nepieciešamībām un katra brīvprātīgā personību, mentors var izmentot dažādus matriālus.

Svarīgākais aspekts, kam šajā fāzē būtu jāpievērš uzmanīb- DROŠAS VIDES radīšana. To iespējams uzturot regulāru un draudzīgu komunikāciju ar brīvprātīgo, nodrošinot viņu ar informāciju par projektu, vietu, tradīcijām, paradumiem, dodoties kopā pastaigās, ekskursijās, uz koncertu vai kaut vai uz kino. Arī projekta sākuma posmā mentoram jāturpina fokusēties uz pasākumiem, kuru ietavros notiek divi galvenie procesi: drošas vides ( t.sk. – piederības izjūtas veidošanās) un brīvprātīgā iepazīšana.

Projekta norise- fokuss uz “varoņa stāstu” , apzinātību un pašrefleksiju

Pati projekta norise parasti paskrien ātri ( ņigu ņegu), tāpēc reizēm izpaliek tā daļa, kurā brīvprātīgais darbs tiek vadīts, kā mērķtiecīgs macību process. Bieži, tas drīzāk notiek “kaut kā nebūt pats no sevi”. Skaidrs, ka projekts brīvprātīgajam ir piedzīvojums/ ceļojums, ko iezīmē plašs spektrs emociju, pārdzīvojumu, izaicinājumu, uzvaru, prieku un bēdu. Mācību laikā, izpratni par to, kas notiek ar brīvprātīgo ( un, reizēm, katru no mums) guvām, noskatoties un diskutējot par dažādām fāzēm izaugsmes procesā. Par labu impulsu diskusijai kalpoja Matthew Winkler filmu “What makes a hero?” iespējams noskatīties: https://www.youtube.com/watch?v=Hhk4N9A0oCA. Manuprāt, šim stāstam ir vērts iziet cauri atkāroti katri reizi, kad brīvprātīgais uzsāk savu projektu. Iespējams, ka tā noskatīšanās kopā ir labs paņēmiens, kā uzsākt sarunu par gaidāmo pieredzi un sagatavot viņu šim piedzīvojumam, kā arī būt blakus tad, kad tas būs nepieciešams. Paredzēt situācijas un notikumus, kas katram no mums izrāsīsies izaicinoši, nav iespējams. Taču, sevi tiem sagatavot, apzinoties, ka tas ir normāls process ceļā uz izaugsmi, ir iespējams. It īpaši, ja blakus ir uzticams un gudrs plecs- mentors.

Mācību ietvaros vairākas dienas tika atvēlētas mācīšanās apzināšanai, atbildot uz jautāumiem: “Kā es mācos? Kas liek man mācīties? Kā es sasniedzu mērķus? Kas mani kavē sasniegt mērķus? “u. tml. Reflektējot atbildes uz šiem jautājumiem pašam, katram no klāt esošajiem izdevās papildināt savu izpratni pašam par sevi un savu mācīšanās prcesu. Savukārt, iepazīšanās ar citu refleksijām un saliekiekot tās kopā, kļuva skaidrs, ka mācīšanās ir daudzslāņains un daukrāsains process, kas prasa individuālu pieeju un metodes. Lai atvieglotu mentoru darbu ir radīditi daudz un dažādi materiāli, spēles un pieejas, kuras apkopotas dažādos materiālos. Daži no piemēriem ir pievienoti šī raksta noslēgumā. Tā pat, klasisks un vērtīgs izaugsmes izsekošanas līdzeklis ir “dienasgrāmata”, kas regulāri aizpildīta ir vērtīgs refleksiju un izaugsmes izvērtēšanas intrumets. Tā pat- vērtīgs un vienkāršs mācību procesa izvērtēšanas līdzeklis, kas var palīdzēt izsekot mācību procesu un to apzināties, ” ir Youth Pass. Tas ir Eiropā atzīts dokuments, ko brīvprātīgais saņem pirms došanās mājās un ir balstīts uz 8 kopetenču modeli un paredz jaunieša mācība procesa izvērtēšanu to ietvaros. Tīri racionāli- nodefinējot savu mācīšanos vārdos un izvērtējot to 8 kategorijas. Tikšanās reizēs ar brīvprātīgo, mentors šo dokumentu un kompetences var izmantot plānveidīgas sarunas vadīšanai vai arī kā implusu brīvprātīgajam pievērst uzmanību šīm kompetencēm. Projekta īstenošanas fāzes noslēgumā, brīvprātīgajam ar mentoru ieteicams apkopot gūtu pieredzi tieši šī dokumenta ievaros. Youth Pass ir dokuments, ko brīvprātīgais saņem uz rokas, noslēdzot savu projektu.

Noslēdzošais etaps. Uzmanību- “soul walks on foot” !

Noslēdzošais posms bieži tiek raksturots kā vissmagākais. Jaunietis fiziski ir atpakaļ mājās, bet sirds vēl ir projektā. Saka, ka “sould walks on foot” (lat.- dvēsele iet kājām). Citiem vārdiem sakot- adaptācija, kas ārēji nav redzama, bet iekšēji ir trauksmes un nemiera pilna. Runa ir par pārmaiņām, kas notikušas un izmainījušas jaunieti. Tas mulsina kā pašu brīvprātīgo, tā viņa tuveniekus, kad tie mājās sagaida “citu” cilvēku. Viņš ir mainījies….Tieši tāpēc mentora klātbūtne svarīga ne tikai sagatavošanās un īstenošanas, bet arī noslēguma etapā. Mācībās runājām, ka ideālā variantā nosūtošā organizācija, sagaidot brīvprātīgo mājās, turpina viņu atbalstīt un iesaistīt ar brīvprātīgajiem saistītajās aktivitātēs. Tādējādi, ļaujot viņam pakāpeniski atgriezties un iespējams – ieinteresējot viņu kļūt par jauno mentoru brīvprātīgajiem, kas ieradušies veikt savu projektu viņa/ viņas mītnes zemē.

Ieteikumi mentoriem

1) Regulāras tikšanās un sarunas ( intervijas) ar brīvprātīgajiem, kuru laikā saprast, kurā “hero circle” etapā brīvprātīgais atrodas. Tikšanās vēlams organizēt brīvā, nepiespiestā vidē. Refleksija- obligāta. Tai var imantot Dixy kārtis vai citus intrumentus, kas raisa sarunu un ļauj izprast brīvprātīgā noskaņojumu un attieksmi par projektu.

2) Izrunāt un apzināt brīvprātīgā gaidas kā no projekta, tā pieredzes kopumā ( var sastādīt “to do list…”, kalendāru vai karti ar gaidāmajiem pasākumiem reģiona un valsts ietvaros u. tml.).

3) Obligāti tikties un reflektēt on-arrval un mid-term laikā radušās pārdomas, jautājumus, ierosinājumus.

4) Izmantot mentoriem, brīvprātīgajiem un jaunatnes darbiniekiem veidotos un bez maksas pieejamos materiālus:

• EVS Learning Notebook: http://erasmusplus.injuve.es/opencms/export/download/materiales/evs-learning-notebook-online.pdf

• Ment to be a mentor: https://www.salto-youth.net/downloads/toolbox_tool_download-file-1300/2015%20EVS%20Meant%202%20be%20a%20Mentor.pdf

“Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, kas atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”

*Pieteikuma anketu šīm un citām mācībām iespējams atrast SALTO YOUTH lapā: www.salto-youth.net